Ielīgosim saulgriežus

IMG_0710.JPG

 

 

 

 

 

22. jūnijā 20:00, Ēdolē Dzirnavu dārzā pie ugunskura ielīgosim Jāņus:

-Ēdoles amatieru teātra izrāde ‘’Kā ziemeļmeitas brauca puisi lūkoties’’;

– saulrieta sagaidīšana pie kopēja ugunskura ar dančiem;

– pusnaktī puspliko skrējiens gar Ēdoles ezeru.IMG_0732.JPG

 

Ēdoles skola karjeras atbalsta pieejamības projektā

Valsts izglītības attīstības aģentūra, pamatojoties uz Ministru kabineta 2016. gada 7. jūnija noteikumu Nr. 359 „Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.5.specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs” īstenošanas noteikumi”, īsteno Eiropas Sociālā fonda projekta numurs: 8.3.5.0/16/I/001

Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs

Projekta mērķis ir uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs:

  • nodrošināt karjeras vadības prasmju apguvi skolās;
  • celt izpratni un informētību par tālākās izglītības ceļiem un izvēlēm;
  • motivēt profesijas un nodarbinātības izvēlei atbilstoši savām interesēm, spējām, sabiedrības un darba tirgus piedavājumam un vajadzībām.

Projektā iesaistījusies arī Ēdoles pamatskola

Projekta īstenošanas termiņš: 2017.gada 17. marts – 2020. gada 31. decembris.

Krišjāņa Valdemāra piemineklis

1_novietne2_novietne3_24_1Cienījamie ēdolnieki!

Ir noslēgusies piedāvājumu iesniegšana Krišjāņa Valdemāra pieminekļa izveidei Ēdoles Dzirnavu dārzā.

Nododam jūsu vērtējumam saņemtos četrus piedāvājumus un aicinām jūs izteikt viedokli par to, kuru no tiem jūs vēlētos redzēt Ēdolē.

Viedokli varat paust, nobalsojot aptaujā Ēdoles pagasta pārvaldē. Aptauja norisināsies līdz 28. aprīļa plkst. 13.00.

Tā kā iedzīvotāju sapulcē tika saņemta piezīme par to, ka šāds piemineklis vispār nav vajadzīgs, pietiek ar jau esošo piemiņas akmeni, aptaujā pievienots arī 5. variants – “pieminekli veidot nevajag”.

Paldies par jūsu viedokli!

Piedāvātie pieminekļa varianti:

  1. mets – “Par ideāliem”

Skulptūrā attēlots pret laukakmeni atspiedies jauneklīgs Krišjānis Valdemārs. Izstarojot vitālu enerģiju, ar atrotītām piedurknēm, vējā plandošiem matiem, grāmatām padusē, izaicinošs un bezbailīgs, jaunais pagasta rakstvedis ir gatavs doties uz domu biedru sapulci Dzirnavu dīķa saliņā. Skulptūras ideja – parādīt K.Valdemāru sava laikmeta simbolikā kā brīvi domājošu, varbūt mazliet pārgalvīgu jaunieti, kam “jūra līdz ceļiem”, kas sasaucas ar laiku, kad K.Valdemārs darbojās Ēdolē, nodibinot pirmo latviešu grāmatu bibliotēku, laicīgo kori, kaitinot baronu.

Autors izvēlējies skulpturālo kompozīciju izpildīt reālismā, lai, modes tendencēm un stiliem mainoties, būtu saprotama visu vecumu paaudzēm.

Skulptūru paredzēts izgatavot bronzā un akmenī.

  1. mets – “Pretī gaismai”

Vides objekts attēlo stilizētu virzību uz augšu. Skulptūras ideja – ar izglītošanu pret tumsonību. Skulptūra veidota kā simbols pirmās latviešu grāmatu bibliotēkas izveidei. Skulpturālo kompozīciju noslēdz atvērtā grāmata  ar K.Valdemāra portretu un citātu “Zināšanas ir vērtība, ko cilvēkam neviens nevar atņemt”.

Skulptūru paredzēts veidot akmenī un bronzā – pamatni no akmens, grāmatas – no bronzas.

Vides objekta izveides uzdevums – parādīt 22-gadīgā jaunekļa Krišjāņa Valdemāra progresīvo darbību Ēdolē 19.gadsimta vidū, kas nepilnu gadu laikā saliedēja zinātkārus un izglītoties gribošus jaunos latviešus un pavēra viņiem iespēju izrauties no esošās gara un finansiālās nabadzības, radīja sapņus, kas, iespējams, vēlāk piepildījās.

Grāmatas kā simbols viena jaunlatvieša centieniem valodas veidošanā, izglītošanā ar mērķi celt latviešu materiālo labklājību.

  1. mets – “Zinību kuģi”

Pieminekļa meta konceptuālais uzdevums – ar vizuāliem izteiksmes līdzekļiem atspoguļot K.Valdemāra personību, neizmantojot figurālu skulptūru. Ar simbolu palīdzību attēlot viņa lielo dzīves devumu, kādu mēs viņu uztveram un novērtējam latviešu kultūras vēsturē, kā arī ar Ēdoles perioda kontekstu. Ēdolē viņš ienāk kā tā laika apgaismības persona.

Grāmatās – zināšanās ir nākotnes ceļš, kas caurvij ne tikai viņa personību, bet arī iedvesmo Ēdoles vienkāršos ļaudis. Pateicoties K.Valdemāra iniciatīvai, Ēdoles baznīcā tika atvērta pirmā pašu latviešu dibināta bibliotēka.

Piemineklis ir asociatīvs un metaforiski veidots. Grāmatas kā zinību kuģi, kuri dodas uz jūru. Jūra un Ainažu jūras skola ir tie simboli, bez kuriem nav iedomājams raksturot K.Valdemāra personību.

Simboliski grāmatzīme grāmatā ir arī kā bura, kas raksturo Ēdoles posmu kā būtisku fragmentu lielajā un nozīmīgajā K.Valdemāra dzīves ceļā Latvijas kultūras vēstures kontekstā.

  1. mets – “PPK2”

Galvenais pieminekļa elements ir grāmata kā simbols izglītības alkām un pirmajai bibliotēkai, ko dibinājis latvietis. Grāmatas simbola iznešana ārpus telpas un novietošana ārtelpā ietver pārsteiguma momentu un raisa asociāciju ar sen aizmirstu gara mantu un atziņu aktualizāciju mūsdienu kontekstā, kā Jaunlatviešu idejiskais mantojums – grāmatu spēks.

Pieminekli veido viena virs otras novietotas grāmatas ar izstrādātām muguriņām, kuru detalizācija pietuvināta reālajām. Vienas grāmatas lapu zona veidota kā stāvošs cilnis par K.Valdemāru un viņa nākotnes vīzijām. Uz vienas no grāmatu muguriņām iegravēts K.Valdemāra vārds un uzvārds.

Cilnī K.Valdemārs atveidots kā jauns cilvēks, akcentējot Ēdoles dzīves posma nozīmi viņa personības izaugsmē, radot asociāciju ar  idejām un centieniem, kam bija lemts pāraugt lokālo mērogu un iedvesmot līdzcilvēkus nozīmīgiem mērķiem, starp kuriem izglītības iegūšana bija visa pamats.
5.variants –

ja Jūs uzskatāt, ka piemineklis Krišjānim Valdemāram nav nepieciešams – pietiek ar esošo piemiņas akmeni, balsojot izvēlieties ciparu “5”.

Piedāvājumu vizuālie  atainojumi saitē: https://failiem.lv/u/865n777v

Iedzīvotāju sapulce

_DSC4421

 

Pirmdien, 3. aprīlī 17.00 kultūras namā visi ēdolnieki  laipni gaidīti uz gadskārtējo iedzīvotāju sapulci.

 

Atskatīsimies uz pagājušajā gadā paveikto un informēsim par šā gada plāniem.

Piedalīsies novada pašvaldības vadības pārstāvji, Valsts policijas un KKP darbinieki.

Uzklausīsim iedzīvotāju sūdzības un ierosinājumus. interesējošos jautājumus iespējams nogādāt pagasta pārvaldē jau iepriekš, lai varētu sagatavot pamatotu atbildi un pieaicināt speciālistus.

Uz tikšanos!

Stāstnieku festivāls Ēdolē

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

 

 

28. aprīlī 11. stāstnieku festivāla ietvaros dažādas aktivitātes notiks arī Ēdolē:

 

15.00 Ēdoles pilī stāstnieku pasākums par Ēdoles leģendām;

16.30 Ēdoles baznīcā stāstījums par bibliotēkas izveidošanos Ēdolē;

17.00 Ēdoles bibliotēkā tikšanās ar vietējiem stāstniekiem;

19.00 kultūras namā Zanes Jančevskas koncerts, pirms kura muzicēs Ēdoles pamatskolas folkloras kopa.

 

Lieldienu iešūpošana

  1. aprīlī 12.00 pie Ēdoles kultūras nama

Lieldienu koncerts ar aktivitātēm

IMG_1652

Līdzi ņemsim vārītas olas – olu kaujām, krāsošanai, olu ripināšanai

Aicinām piedalīties Lieldienu kompozīciju un zīmējumu izstādē. Būs Lieldienu tirdziņš  un citi pārsteigumi. Aicinām piedalīties amatniekus, rokdarbu meistarus, mājražotājus, stādu audzētājus

IMG_1661

Kolhoznieku balle

IMG_0421

Aicinām 18. martā 19.00 visus bijušos kolhoza “Ēdole” biedrus, atbalstītājus, laikabiedrus uz KOLHOZNIEKU BALLI!

Būs iespēja  satikties un priecāties par  ar atkalredzēšanos.

Programmā:

 – tā laika atmiņu kamolīša tīšana, 

 – pašdarbnieku koncerts,

 – balle kopā ar grupu „Ēna”, ieeja 1 EUR.

 Līdzi ņemt groziņu.

Lūgums pieteikties līdz 10. martam personīgi kultūras namā vai pa tālruni 22013247

 

Ēdolē ar egles iedegšanu iesācies svētku sagaidīšanas laiks

20161209_1735009. decembrī pie Ēdoles kultūras nama kupla ēdolnieku pulciņa atbalstīta gaiši iedegusies svētku egle, uzsākot Ziemassvētku un gadu mijas gaidīšanas pasākumus. Šogad atklāšanas pasākumā izpalika sniega baltums, toties visu sanākušo sirdis priecēja Ziemassvētku tirdziņš,  skolas bērnu priekšnesumi, salūts un kopējā svētku sajūta.

Gaidīsim visus arī nākamajos svētku pasākumos Ēdoles kultūras namā:

17. decembrī 11.00 pirmsskolas vecuma bērnus gaidīs KKC teātra rūķi un salavecis.

22. decembrī 15.00 gaidīsim visus seniorus, kurus priecēs jaunizveidotais Ēdoles amatierteātris, ansamblis “Nova” un muzikants Edgars Ziņģis.

31. decembrī no 22.00 sagaidīsim Jauno gadu ballē ar mūzikas grupu “Stende” un  salūtu pie kultūras nama . Biļetes iepriekšpārdošanā EUR 3,- vai EUR 5,- ģimenei ( 2 pieaugušie, 2 bērni),, svētku vakarā EUR 4,-.

20161209_170002

20161209_172137

20161209_170744

Valsts 98. gadadienas svinības

20161117_193643

17. novembrī kultūras namā visiem  ēdolniekiem bija iespēja kopīgi nosvinēt mūsu valsts 98. dzimšanas dienu.

Plaši apmeklētajā pasākumā mūs priecēja skolas deju un vokālie kolektīvi, mūzikas skolas bērni, deju kolektīvi “Sprigulis” un “Muduri”, ansamblis “Nova”.

Kā jau ierasts, sveicām arī mūsu pagasta iedzīvotājus. Ēdoles pamatskola sveica gada skolnieku – Dāvi Bambālu.

Kā pagasta goda pilsoni sveicām Uldi Zemzaru – par mūža ieguldījumu peldēšanas sporta attīstībā un popularizēšanā mūsu valstī. Uldis Zemzars  šobrīd dzīvo Ēdolē, bet 65 savas dzīves gadus viņš ir atdevis Latvijas peldēšanas sportam,  strādājot gan kā peldēšanas treneris, kas izaudzinājis daudzus augsta līmeņa peldētājus, gan kā peldēšanas sporta funkcionārs, gan kā peldēšanas sporta pētnieks un publicists.
Šogad sveicām Ēdoles pagasta sakoptāko sētu saimniekus:

Daini un Ināru Veinbergus no “Priedēm”

Dainu un Aldi Brūkļus no “Dumbrājiem”

Inesi Mūrnieci no “Silavām”

Mārīti un Imantu, Kristu un Mārtiņu Puškundžus no “Amatām”.

Pārvaldes vadītājas Andas Uplejas uzruna:

Labvakar!

Sveicu visus, kuri šeit pulcējušies,  mūsu valsts 98. dzimšanas dienā!

Latvijas valsts ir dzimusi pašā tumšākajā gada mēnesī – novembrī. Un mēs visi ar sveču iedegšanu, valsts karogu izkāršanu pie savām mājām un labām domām par savu valsti ik gadus varam šajā tumšajā laikā ienest svētku noskaņojumu un gaismu.

Tāpat kā koks nevar augt bez saknēm, tā tauta nevar attīstīties bez savas vēstures zināšanas. Tādēļ ik gadu valsts dzimšanas dienā mēs atceramies  šos 98 garos gadus, kurā mūsu valsts ir veidojusies un augusi.Ir bijuši dažādi laiki.

Mēs dzīvojam laikā, kad zūd robežas starp daudzām valstīm, un liela daļa  vairs nesajūt piederību savai zemei, bet jūtas kā pasaules pilsoņi.

Mēs dzīvojam nemierīgā laikā – procesi pasaules politikā – Lielbritānijas izstāšanās no ES, negaiditais ASV vēlēšanu iznākums, bēgļu pieplūdums Eiropā,  arī mums, mazajām tautām, rada bažas par mierīgu nākotni. Pasaulē izveidojusies situācija, kad bagātajās valstīs zūd ģimeniskās vērtības un bērnu skaits samazinās, kamēr nabadzīgajā pasaules daļā, starp musulmaņiem, iedzīvotāju skaits strauji pieaug un viņi meklē jaunu dzīves telpu. Šobrīd ir izaugusi vesela paaudze, kas nav piedzīvojusi karus un represijas, tādēļ mūsos ir nostiprinājusies pārliecība, ka viss jau būs labi, ja tik būs pieteiekami daudz naudas.

Paskatoties uz daudzām pārtikušām Eiropas valstīm, kurām gribam līdzināties,  redzam, ka aiz ārējās bagātības slēpjas milzīgs garīgs tukšums- vientuļi cilvēki, homoseksuālu attiecību cildināšana, ģimenes bez bērniem, dzīšanās pēc naudas un baudām, kas nesniedz piepildījumu, neveselīga pārtika, piesārņota daba. Izrādās, ka ne jau naudā, lielās mājās un dārgās mašīnās rodama laime.

Ja tagad rastos vajadzība aizstāvēt mūsu valsti, vai mēs būtu tam gatavi? Pēdējos gados strauji pieaug jauniešu skaits, kuri iestājas Zemessardzē un ir gatavi kalpot Latvijai. Tai pašā laikā ir ļoti daudz to, kas vieglākas dzīves meklējumos dodas prom no Latvijas un pie pirmajiem nemieriem mierīgu sirdi ārceltos uz drošāku vietu.

Kas tad rada šo atšķirīgo attieksmi pret savu zemi?

Uzklausot savu vecāku un vecvecāku stāstus mēs redzam, ka mūsu valsts ir piedzīvojusi  daudz  grūtākus laikus kā šobrīd – karš, represijas, kolhozu pirmie grūtie gadi, bet arī šajos laikos mūsu priekšgājēji ir mācējuši izdzīvot savā zemē, kopīgi atpūsties un priecāties un  audzināt bērnus kuplās ģimenēs.

Šobrīd mēs  tik bieži no ārzemniekiem dzirdam, ka mēs, latvieši, pārāk bieži staigājam drūmām, raižpilnām sejām un nemākam uzsmaidīt cits citam. Ar katru gadu samazinās iedzīvotāju skaits pagastā un skolnieku skaits skolā. Mēs dzīvojam arī laikā, kad daudzi atceras tikai par savām tiesībām, kritizē valdību un bieži lieto vārdus … man pienākas. 

Latviešiem ir ļoti labs teiciens – ko sēsi to pļausi.

Lai mūsu valsts uzplauktu, mums ir jāmāk ne tikai prasīt no tās, bet arī dot. Ja mēs godprātīgi strādāsim, maksāsim nodokļus, kopsim savas sētas, ar mīlestību audzināsim bērnus, atbalstīsim tos savus līdzcilvēkus, kuri piedzīvo kādas grūtības, vai vienkārši uzsmaidīsim cits citam un pateiksim kādu labu vārdu -arī mēs paši sajutīsimies labāk un to pašu varam sagaidīt arī pretī. To mēs labi varam sajust labdarības akcijās. Man prieks, ka mūsu skola – par to mēs pārliecināsimies arī šā vakara gaitā, cenšas mūsu bērnos ieaudzināt mīlestību uz savu valsti, svinēt dažādus valsts svētkus, dzīvot ekoloģiski – tā lai arī mūsu pēcnācēji varētu dzīvot tīrā vidē..

Stipru valsti veido stipras ģimenes. Un nav tik svarīgi, kādu svinēšanas veidu mēs izvēlamies – kopīgu svētku salūta noskatīšanos, svecīšu aizdegšanu, kopīgas svētku pusdienas vai koncerta apmeklējumu – galvenais ir kopīgas sarunas un kopā būšana.

Es mīlu savu zemi, mīlu šo laiku, kurā dzīvoju un  novēlu arī jums visiem, lai vairāk būtu ģimeņu, kurās nedusmojas uz savu valsti un neplāno to pamest, bet kurās mīlētu savu Latviju, būtu gatavi to aizstāvēt un svinētu tās dzimšanas dienu.

Jo Latvija – tā ir ne tikai pleķītis  pasaules kartē, tie esam mēs visi kopā.

Tādēļ es ceru, ka noklausoties šodienas koncertu, mēs katrs aiznesīsim šo svētku sajūtu uz savām mājām.

 

DIEVS, SVĒTĪ   LATVIJU!20161117_204057