Ēdoles ģerbonis.

Ēdoles pagastam līdz šim nav izdevies tikt pie oficiāla pagasta ģērboņa.
Tādēļ aicinām ikvienu ēdolnieku iesaistīties iespējamā ģērboņa izvērtēšanā, pieslēdzoties trešdien, 9. martā plkst 17.00 zoom saitei ….

https://us06web.zoom.us/j/83867488740?pwd=YVlNeTY5RThuSUx6dzdPdXNJYlF5Zz09

Meeting ID: 838 6748 8740
Passcode: 171410

Sapulcē piedalīsies Kuldīgas novada pašvaldības pārstāvji un mākslinieks – ģērboņa izstrādātājs. Apspriešanai tiks piedāvāti 2 sagatavotie varianti un sniegts pamatojums to izvēlei.
Aicinām aktīvi piedalīties, jūsu viedoklis mums ir svarīgs.

 

Ēdoles kultūras namā savu darbību ir atsācis deju kolektīvs “Mudurs” vadītāja Amanda Arāja.
Aicinam pievienoties mūsu kolektīvam, lai kopīgi 2023.gadā varam pārstāvēt Ēdoles vārdu Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos.

Meteņu brīvdabas pasākums

☘️Turpinot latviskās tradīcijas, visi laipni gaidīti uz Meteņu brīvdabas pasākumu.

☘️Sveču liešana🕯
☘️Pankūku cepšana🥞
☘️Maskošanās🎭 (Ierodoties ar savu masku)

Un daudz dažādu sportisku un aktīvu atrakciju🕺💃🏼

Izbaudīsim sestdienas dienu svaigā gaisā☘️

19.februārī 12:00 pie Ēdoles Kultūras Nama🏛

Valentīndienas koncerts.

12.februārī norisināsies pasākums ar ansambli “Zelta kniede”. Pasākums notiks 4 cēlienos, vietu skaits ierobežots.
Līdzi ņemam labu garastāvokli un vēlmi izkustēties! Pasākums-ar sertifikātiem.

.
Biļetes iepriekšpārdošanā, interesēties kultūras namā-22013247

Ēdoles pagasta sieviešu klubiņš “Varavīksne”

Ēdoles pagastā jau trešo gadu darbojas sieviešu klubiņš “Varavīksne.” Klubiņa vadītāja ir ēdolniece Lolita Sproģe.
Lolita saka, ka tāpat kā varavīksne ir daudzkrāsaina, tāpat katra klubiņa dalībniece ir daudzpusīga un interesanta ar savu nokrāsu. Gada sākumā kopā tiek izstrādāts plāns, lai kopā būšana būtu interesanta, radoša un patīkama, pēc kura arī tiek strādāts.
Klubiņa dalībnieces kopā sanāk reizi mēnesī, vajadzības gadījumā tiekas divas reizes mēnesī. Kopā būšanas reizēs dalībnieces atklāj savus talantus, dalās pieredzē, gatavojās svētkiem, rūpējās par skaistumu un veselību, iesaistās sabiedriskās aktivitātēs.

“Varavīksne” aicina savā pulciņā jaunas dalībnieces. Interesentēm pieteikties pie vadītājas Lolitas Sproģes: pa telefonu 29720965

Leļļu izrāde bērniem

 Ēdoles kultūras namā

20. februārī plkst.13:00

MUZIKĀLA LEĻĻU IZRĀDE BĒRNIEM

MOŠĶU DIENA

 IEEJA : 1,50 euro

Aicinām uz izrādi pirmsskolas, sākumskolas bērnus un visus tos, kuriem patīk leļļu teātra māksla

Ceļā uz deju svētkiem

2020. gada vasarā no 6. jūlija līdz 12. jūlijam Rīgā notiks XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki,
kas pulcēs tūkstošiem dejotājus un dziedātājus no visas Latvijas.

Ēdoles kultūras namā

31. janvārī plkst.14:00

CEĻĀ UZ DEJU SVĒTKIEM

Koncertā piedalīsies;
• Kuldīgas 1. vidusskolas 1.-2., 3.-4. klašu deju kolektīvi;
• Kuldīgas 2. vidusskolas 3.-6. klašu deju kolektīvs “Kuldīdzēni”;
• Kuldīgas kultūras centra 3.-4. klašu deju kolektīvs “Stariņš”;
• Vārmes pamatskolas 1.-4. klašu deju kolektīvs “Dimdariņi”;
• Ēdoles pamatskolas 1.-4., 5.-9.klašu deju kolektīvi “Stārķēni”.

 

Pasākumi Ēdoles kultūras namā decembrī

Tuvojoties Ziemassvētkiem un jaunā gada sagaidīšanai, Ēdoles kultūras namā notiks:
6. decembrī 17.30 Svētku egles iedegšana ar amatierteātra uzvedumu, dziesmām, dejām, Ziemassvētku tirdziņu un cienāšanos ar piparkūkām
8. decembrī 13.00 Labdarības koncerts “Palīdzēsim dzīvot”, kura laikā gaidīsim ziedojumus ēdolnieka Jāņa Jansona ārstēšanai. Piedalīsies Ēdoles un Alsungas pašdarbnieki, mūziķi Miks Akots, Jānis Antonovičs, koris Ģaisma”, dejotāji no Ventspils un Kuldīgas.
21. decembrī 14.30 Ziemassvētku pasākums ar Ziemassvētku vecīti mazajiem
27. decembrī 15.00 Ziemassvētku pasākums senioriem ar mūzikas skolas audzēkņu priekšnesumiem un Andra Skujas uzstāšanos
31. decembrī Jaunā gada sagaidīšanas balle
Svinēsim svētkus kopā!

Valsts 101. dzimšanas dienas svinības Ēdolē

16. novembrī Ēdoles kultūras namā kopīgi nosvinējām mūsu valsts 101. dzimšanas dienu.
Pārvaldes vadītājas Andas Uplejas sveiciens:

Sveicu visus, kuri šeit pulcējušies, mūsu valsts 101. dzimšanas dienā!

Latvijas valsts ir dzimusi pašā tumšākajā gada mēnesī – novembrī. Un mēs visi ar sveču iedegšanu, valsts karogu izkāršanu pie savām mājām un labām domām par savu valsti ik gadus varam šajā tumšajā laikā ienest svētku noskaņojumu un gaismu.

Tāpat kā koks nevar augt bez saknēm, tā tauta nevar attīstīties bez savas vēstures zināšanas. Tādēļ ik gadu valsts dzimšanas dienā mēs atceramies šos 98 garos gadus, kurā mūsu valsts ir veidojusies un augusi.Ir bijuši dažādi laiki.

Mēs dzīvojam laikā, kad zūd robežas starp daudzām valstīm, un liela daļa vairs nesajūt piederību savai zemei, bet jūtas kā pasaules pilsoņi.
Mēs dzīvojam nemierīgā laikā – procesi pasaules politikā – Lielbritānijas izstāšanās no ES, negaidītais ASV vēlēšanu iznākums, bēgļu pieplūdums Eiropā, arī mums, mazajām tautām, rada bažas par mierīgu nākotni. Pasaulē izveidojusies situācija, kad bagātajās valstīs zūd ģimeniskās vērtības un bērnu skaits samazinās, kamēr nabadzīgajā pasaules daļā, starp musulmaņiem, iedzīvotāju skaits strauji pieaug un viņi meklē jaunu dzīves telpu.

Šobrīd ir izaugusi vesela paaudze, kas nav piedzīvojusi karus un represijas, tādēļ mūsos ir nostiprinājusies pārliecība, ka viss jau būs labi, ja tik būs pietiekami daudz naudas.
Paskatoties uz daudzām pārtikušām Eiropas valstīm, kurām gribam līdzināties, redzam, ka aiz ārējās bagātības slēpjas milzīgs garīgs tukšums- vientuļi cilvēki, homoseksuālu attiecību cildināšana, ģimenes bez bērniem, dzīšanās pēc naudas un baudām, kas nesniedz piepildījumu, neveselīga pārtika, piesārņota daba.

Izrādās, ka ne jau naudā, lielās mājās un dārgās mašīnās rodama laime.

Ja tagad rastos vajadzība aizstāvēt mūsu valsti, vai mēs būtu tam gatavi? Pēdējos gados strauji pieaug jauniešu skaits, kuri iestājas Zemessardzē un ir gatavi kalpot Latvijai. Tai pašā laikā ir ļoti daudz to, kas vieglākas dzīves meklējumos dodas prom no Latvijas un pie pirmajiem nemieriem mierīgu sirdi ārceltos uz drošāku vietu.
Kas tad rada šo atšķirīgo attieksmi pret savu zemi?

Uzklausot savu vecāku un vecvecāku stāstus mēs redzam, ka mūsu valsts ir piedzīvojusi daudz grūtākus laikus kā šobrīd – karš, represijas, kolhozu pirmie grūtie gadi, bet arī šajos laikos mūsu priekšgājēji ir mācējuši izdzīvot savā zemē, kopīgi atpūsties un priecāties un audzināt bērnus kuplās ģimenēs.
Šobrīd mēs tik bieži no ārzemniekiem dzirdam, ka mēs, latvieši, pārāk bieži staigājam drūmām, raižpilnām sejām un nemākam uzsmaidīt cits citam. Ar katru gadu samazinās iedzīvotāju skaits pagastā un skolnieku skaits skolā. Mēs dzīvojam arī laikā, kad daudzi atceras tikai par savām tiesībām, kritizē valdību un bieži lieto vārdus … man pienākas.

Latviešiem ir ļoti labs teiciens – ko sēsi to pļausi.
Lai mūsu valsts uzplauktu, mums ir jāmāk ne tikai prasīt no tās, bet arī dot. Ja mēs godprātīgi strādāsim, maksāsim nodokļus, kopsim savas sētas, ar mīlestību audzināsim bērnus, atbalstīsim tos savus līdzcilvēkus, kuri piedzīvo kādas grūtības, vai vienkārši uzsmaidīsim cits citam un pateiksim kādu labu vārdu -arī mēs paši sajutīsimies labāk un to pašu varam sagaidīt arī pretī. To mēs labi varam sajust labdarības akcijās.

Man prieks, ka mūsu skola – par to mēs pārliecināsimies arī šā vakara gaitā, cenšas mūsu bērnos ieaudzināt mīlestību uz savu valsti, svinēt dažādus valsts svētkus, dzīvot ekoloģiski – tā lai arī mūsu pēcnācēji varētu dzīvot tīrā vidē..
Stipru valsti veido stipras ģimenes. Un nav tik svarīgi, kādu svinēšanas veidu mēs izvēlamies – kopīgu svētku salūta noskatīšanos, svecīšu aizdegšanu, kopīgas svētku pusdienas vai koncerta apmeklējumu – galvenais ir kopīgas sarunas un kopā būšana.
Es mīlu savu zemi, mīlu šo laiku, kurā dzīvoju un novēlu arī jums visiem, lai vairāk būtu ģimeņu, kurās nedusmojas uz savu valsti un neplāno to pamest, bet kurās mīlētu savu Latvij, būtu gatavi to aizstāvēt un svinētu tās dzimšanas dienu.
Jo Latvija – tā ir ne tikai pleķītis pasaules kartē, tie esam mēs visi kopā.

Tādēļ es ceru, ka noklausoties šodienas koncertu, mēs katrs aiznesīsim šo svētku sajūtu uz savām mājām.

DIEVS, SVĒTĪ LATVIJU!

To pašu svētāko
Tu neaizmirsti:
vai celies debesīs,
vai jjūras dzelmēs nirsti,

vai draugu pulkā
dali savu prieku,
vai viens pats satiecies
ar pretinieku –
Tu esi Latvija!